Mūsu personāls

Latviski  English

» Sākums

» Pakalpojumi

Zobu plombēšana
Higiēna
Zobu balināšana
Zobu ekstrakcijas
Zobu rentgens
Protezēšana
Bērnu zobārstniecība

» Apdrošināšana

» Par klīniku

» Mūsu personāls

Inese Priedniece
Inga Jučmane
Natālija Strautmane
Elīna Trofimova
Ilze Žuravļova
Sanita Krievāne

RSS

» Inese Priedniece: Lielie un mazie zobu jutības noslēpumi.

Lielie un mazie zobu jutības noslēpumi.

Lielie un mazie zobu jutības noslēpumi.

Lielie un mazie zobu jutības noslēpumi.

Lielie un mazie zobu jutības noslēpumi.

Lielie un mazie zobu jutības noslēpumi.

Lielie un mazie zobu jutības noslēpumi.

Lielie un mazie zobu jutības noslēpumi.

Lielie un mazie zobu jutības noslēpumi.

Lielie un mazie zobu jutības noslēpumi.

Lielie un mazie zobu jutības noslēpumi.

Lielie un mazie zobu jutības noslēpumi.

Lielie un mazie zobu jutības noslēpumi.

Ja ieklausies sava organisma signālos, vari laikus pamanīt un novērst dažādas ar veselību saistītas problēmas. Ko vēsta zobu jutība?

Droši vien daudziem ir pazīstama netīkamā, dedzinošā sajūta, kas dažkārt rodas ēdot saldējumu, saldu konfekti vai dzerot limonādi. Nekas briesmīgs, bet nepatīkams gan. Reizēm tieši šie it kā niecīgie organisma signāli mums vēsta par to, ka ikdienā/dzīvē vajadzētu kaut ko mainīt. Vari to saukt arī par zīmi, bet, ko tā pauž, sapratīsi pati. Iegaumē, ka reizēm ieklausoties klusos un mazos padomos, var novērst lielas problēmas!

Kāpēc zobi ir jutīgi?

Katram "dzīvam" zobam vidū atrodas serdīte jeb nervs "pulpa", kura receptori sniedzas līdz zoba vidusslānim - dentīnam, bet zoba ārējā redzamā daļa ir emalja. Ja kaut kādu iemeslu dēļ emalja ir plāna vai traumēta, tad ēšanas un dzeršanas laikā tiek kairināti zoba nerva receptori un tas rada diskomfortu. Parasti zobu jutību izraisa zobu emaljas sabrukums jeb erozija, kad nepatīkamās sajūtas skar visu zobu vai kad ir pārlieku atsegta zobu daļa zem smaganas. Tad diskomforta cēlonis ir lokalizējies uz zoba "cementa", kam normālā stāvoklī nav jābūt atkailinātam. Ja tomēr tā ir, biežāk vainojamas ir smaganu problēmas. Atšķirībā, piemēram no kariesa, sākumā erozija var būt pilnīgi neredzama un norisināties uz veseliem zobiem, un vienīgais, kas liecina par pakāpenisku zobu cieto audu sabrukumu, ir jutība. Ja erozija jau ir paveikusi savus posta darbus, tad zobs sāk līdzināties nedaudz pakusušam sniegavīram, īpaši, ja zobā ir plomba. Tad var redzēt, ka mākslīgi aizpildītā vieta ir kā augstāks paugurs, bet pats zobs apkārt ir zemāks vai pat ar iedobēm.

Kaitīgās skābes.

Zobu erozija notiek dažādu skābju ietekmē, kas ir saistīta gan ar uzturā lietoto pārtiku (svaigiem augļiem, dārzeņiem, kafiju, limonādēm, etiķi saturošiem ēdieniem), gan ar skābes saturošiem medikamentiem (arī ar C vitamīnu), gan ar kuņģa skābes nokļūšanu mutes dobumā, ko var provocēt gan atvilnis, vemšana, kuņģa darbības traucējumi un alkoholisms. Zobu erozija var rasties arī apkārtējās vides piesārņojuma ietekmē, ja, piemēram, ir jāstrādā rūpnīcās vai skābju tiešā tuvumā. Hlorēšanas ietekmē ari peldbaseinu ūdens kļūst skābi saturošs, taču tas protams nenozīmē, ka zobu jūtības dēļ būtu jāatsakās no peldēšanas.

Būtiskie sīkumi.

Konstatējot pirmās zobu jutības un nodiluma pazīmes, zobārsts iztaujā pacientu, lai atklātu problēmas iemeslus. Uz jautājumiem būtu jāatbild izsmeļoši, pretējā gadījumā pozitīvu rezultātu būs grūti iegūt. Jāmin gadījums, kad konstatējot zobu eroziju, stomatologs ieteica pacientam pārbaudīt kunģa darbību, jo zobārstam radās aizdomas, ka tieši tas ir iemesls straujajam zobu cieto audu sabrukumam. Izrādījās, ka cilvēks tiešām nebija vesels un kuņģī tika atrasts helikobaktērijas, kas varēja izraisīt pat kuņģa čūlas plīsumu, bet laikus diagnosticēta, slimība tika izārstēta. Savukārt citā situācijā zobu jutību var veicināt arī psiholoģiski stimulētais zobu nodilums - bruksisms, jeb zobu griešana, ko visbiežāk cilvēks pats nekontrolē. Stingrs žokļu sakodiens un rīvēšana var būt gan dusmu un sasprindzinājuma brīžos, gan arī miegā. Ja šādi spriedzes brīži ir bieži, jāpiedomā, kāpēc tie rodas un kā tos mazināt. Rezultātā zobu emaljas saudzēšana ir mazākais no labumiem, ko iegūsi, ja spēsi atpazīt un likvidēt šādus ikdienas fiziskos un emocionālos traucēkļus.

Diētu nozīme.

Pastiprināti skābu vidi mutē nereti var provocēt gan dažādi veselībai kaitīgi ieradumi, piemēram, katru dienu dzerot kolu, gan arī ikdienišķi ēšanas ieradumi, piemēram, ja rīts iesākas ar glāzi citronūdens vai ikdienas maltīti pārsvarā veido svaigi augļi, dārzeņi un sulas, kas pozitīvi ietekmē kopējo organisma veselības stāvokli, tomēr tas negatīvi iedarbojas uz zobu emalju. Tādi nopietni ēšanas traucējumi, kā bulīmija un anoreksija zobu emalju ietekmē negatīvi tādēļ, ka badošanās dēļ mutē nonāk kuņģa skābe. Pēdējās minētās slimības, protams, ir nekavējoties jāārstē, bet pēc biežas augļu, dārzeņu un sulu lietošanas vienkārši ir kārtīgi jāizskalo mute ar ūdeni.

Vienkāršie ieteikumi.

  • Kafija aizskalo no mutes dobuma visas zobiem derīgās minerālvielas un veicina skābu vidi, tādēļ pēc kafijas malkošanas izskalo muti ar ūdeni.
  • Siers ir pārtikas produkts, kas sadaloties neveido zobiem kaitīgu skābi. Tādēļ, ja esi lietojis zobiem nelabvēlīgus ēdienus, maltīti noslēdz ar siera gabaliņu.
  • Dzerot izmanto salmiņu. Tā pasargāsi zobus no krasām temperatūras izmaiņām un mazināsi kaitīgo skābju saskari ar zobiem.
  • Tas ir tikai mīts, ka vakarā apēsts ābols var aizstāt zobu tīrīšanu, jo, līdzīgi kā citi augļi, arī ābols rada skābu vidi mutes dobumā.
  • Dabiskā zobu balināšanas metode, tīrot zobus ar zobu pastu, kam uzpilināta citronu ēteriskā eļļa, varbūt arī padara zobus baltākus, taču tā kā ēteriskā eļļa ir ļoti spēcīga substance, ilgstoši lietota, tā traumēs zobu emalju.
  • Tāpat kā konfektes, zobiem kaitē arī žāvēti augļi (ja pēc to ēšanas netiek lietots zobu diegs), jo tie bieži ieķeras zobu starpās, veicinot virkni dažādu zobu problēmu.
  • Kaut medum piemīt daudz organismam derīgu un spēcinošu īpašību, uz zobiem tas iedarbojas tikpat negatīvi, kā cukurs.

Zobu erozijas profilakse un novēršana.

Maziem bērniem:

  • Pirmie zobiņi ir maigi jāmazgā ar ap pirkstu aptītu un ūdenī mērcētu marli, bet, sākot ar gada vecumu, mazuļa zobi ir jātīra ar tieši šim vecumam paredzētām zobu pastām un zobu sukām.
  • Ja dod bērnam dzert sulas, saldas tējas un ēst konfektes, pēc tam mute jāizskalo ar ūdeni.
  • No trīs gadu vecuma bērniem jādod fluora tabletes, jo fluors ir kā cementviela, kas piesaista zobiem kalciju. Tas ir būtisks ieguldījums zobu veselībā, jo vēlāk fluora lietošana īpašu zobu stāvokļa uzlabošanos vairs neveicina. Devas noteiks ārsts!
  • Ik dienu bērna ēdienkartē jāiekļauj piena produkti.

Skolēniem:Jāturpina dot fluora tabletes un jāvēro vai bērns uzcītīti veic zobu higiēnu.

  • Laikus jākoriģē nepareizs sakodiens, jo tie zobi, kuri ir ciešām kopā, intensīvāk rīvēsies un vēlāk veicinās zobu jutību un eroziju.
  • Jāpievērš uzmanība bērna ēšanas paradumiem.
  • Apmeklējot zobārstu, vēlams papildus veikt fluora gēlu, laku un protektoru aplikācijas. Ir ieteicamas arī zobu putas, kas satur virkni zobiem nepieciešamo minerālvielu, piegādājot tās ārīgi.
  • Pēc maltītes dodiet bērnam īsu brīdi pakožļāt bērniem paredzētās bezcukura košļājamās gumijas.

Jauniešiem:

  • Daudzi jaunieši tieši šajā vecumā ļoti saasināti uztver savu vizuālo tēlu, tādēļ atbalstie vēlmi koriģēt sakodienu, bet neiesakiet lietot balinošās vai baltinošās zobu pastas, jo līdz 18 gadu vecumam zobu emalja vēl tikai formējas.
  • Tā kā erozija visbiežāk nav bērnu un pusaudžu problēma, bet ja mājās ir pieejamas arī ārstnieciskās pastas pret zobu jutību, vēlams lai pagaidām jaunieši atturētos tās lietot, jo šīs zobu pastas, kaut arī ļoti minimālā devā, tomēr var saturēt radioaktīvo vielu - stronciju.

Pieaugušajiem:

  • Zobu jutību var mazināt ar šim nolūkam paredzētajām zobu pastām, taču tās neatjauno emalju, vien neļauj kairinošām vielām nokļūt līdz zobu mikrotraumām.
  • Pēc ēšanas īsu brīdi ir jāpakošļā bezcukura košļājamā gumija, bet, košļājot to ilgāk, var panākt pretēju efektu, jo pastiprināti izdalīsies kunģa skābes.
  • Pirms gulētiešanas var lietot minerālvielu bagātinošas zobu pastas. Tās ieklāj īpašās, uz zobiem uzmaucamās kapēs.
  • Ja zobi ir jutīgi, ar iedobēm vai ir mainījies sakodiens, tos var atjaunot ar keramiskajiem venīriem vai kronīšiem, kas pilnībā novērš zobu jutību.

Konsultēja "I.Priednieces zobārstniecības klīnikas" vadītāja zobārste Inese Priedniece.

Autors: Inese Priedniece | Publicēts 19.06.2008